Daudzi viedtālruņu lietotāji ir piedzīvojuši situāciju, kad pēc pavisam privātas sarunas par kādu specifisku preci vai ceļojuma galamērķi, jau pēc brīža sociālajos tīklos parādās tieši šī produkta reklāma.
Šādas sakritības liek piekrītoši pamāt ar galvu sazvērestības teoriju piekritējiem, kuri apgalvo, ka ierīces mikrofons ir pastāvīgi ieslēgts, lai mūs izspiegotu. Izrādās, ka tehnoloģiju pasaule darbojas pēc principiem, kas ir daudz sarežģītāki un vienlaikus biedējošāki par vienkāršu noklausīšanos.
Digitālā mārketinga eksperti un datu analītiķi norāda, ka uzņēmumiem nemaz nav nepieciešams ierakstīt jūsu balsi, lai uzzinātu, ko jūs vēlaties pirkt. Mūsu digitālā pēda ir tik detalizēta, ka algoritmi spēj prognozēt mūsu vēlmes ar apbrīnojamu precizitāti, balstoties uz pavisam citiem faktoriem.
Kāpēc reklāmas ir tik precīzas bez noklausīšanās?
Galvenais iemesls šķietamajai “noklausīšanai” ir milzīgais datu apjoms, ko mēs brīvprātīgi sniedzam katru dienu. Tehnoloģiju giganti analizē ne tikai to, ko meklējam pārlūkprogrammā, bet arī mūsu atrašanās vietas vēsturi, laiku, ko pavadām pie konkrētiem ierakstiem, un pat to, ar ko kopā atrodamies vienā telpā.
Ja divi draugi pavada vakaru kopā un viens no viņiem telefonā meklē jaunu kafijas aparātu, sistēma fiksē abu ierīču atrašanos vienā lokācijā. Algoritms pieņem, ka starp šiem cilvēkiem ir notikusi informācijas apmaiņa, un drīz vien kafijas automāta reklāmu parāda arī otram draugam. Cilvēkam šķiet, ka viņš par to tikai tikko runāja, bet patiesībā sistēma vienkārši savilka loģiskas sakarības starp lietotāju sociālajiem burbuļiem.
Vai mikrofona izmantošana tehniski ir iespējama?
No tehniskā viedokļa nepārtraukta audio straumēšana un analīze prasītu milzīgus enerģijas un datu resursus. Speciālisti, kuri veikuši viedtālruņu datu plūsmas testus, nav atklājuši nekādas pazīmes, ka ierīces sūtītu lielus audio failus uz serveriem miera stāvoklī. Turklāt mūsdienu operētājsistēmās ir ieviesti vizuāli indikatori – mazi punktiņi ekrāna stūrī –, kas iedegas ikreiz, kad kāda lietotne piekļūst mikrofonam.
Lasi vēl: Mūsu vecmāmiņas visu paspēja un nesūdzējās: godīgs skatiens uz to, kā bija patiesībā
Tomēr ir svarīgi saprast, ka mēs paši bieži dodam atļauju lietotnēm izmantot mikrofonu, kad instalējam spēles vai sociālos tīklus. Lai gan oficiāli šī piekļuve domāta balss ziņām vai video, juridiski neskaidrie lietošanas noteikumi dažkārt atstāj “pelēkās zonas”.
Kā algoritmi mūs “nolasa” labāk par draugiem?
Mūsdienu mākslīgais intelekts izmanto tā dēvēto prognozējošo analītiķi. Tā vietā, lai klausītos vārdus, sistēma analizē paradumus.
Ja esat iegādājies sporta apavus, sistēma zina, ka pēc trim mēnešiem jums varētu būt nepieciešami jauni sporta krekli.
Ja jūsu demogrāfiskā grupa (vecums, dzīvesvieta, intereses) pēkšņi sāk interesēties par noteiktu zīmolu, reklāma tiks parādīta arī jums, paredzot, ka arī jūs drīz sekosiet šai tendencei.
Šī sakritību ilūzija ir tik spēcīga, jo cilvēka smadzenes mēdz ignorēt tūkstošiem reklāmu, kas “netrāpa mērķī”, bet spilgti piefiksē to vienu, kas sakrīt ar neseno sarunu. Tas ir psiholoģisks fenomens, ko pastiprina mūsu bažas par privātumu.
Kā pasargāt savu digitālo telpu?
Lai gan tieša noklausīšanās lielākoties ir mīts, datu vākšana ir pavisam reāla. Lietotājiem, kuri vēlas ierobežot informācijas apriti par sevi, speciālisti iesaka regulāri pārskatīt lietotņu atļaujas iestatījumos. Nav nepieciešams liegt piekļuvi visam, taču ir vērts uzdot jautājumu, kāpēc lukturīša lietotnei vai vienkāršai mīklu spēlei būtu vajadzīga piekļuve jūsu mikrofonam vai kontaktiem.
Lasi vēl: Veiksme vai bīstams pagrieziens: ko sola nākamā marta nedēļa un kuras dienas būs izšķirošas
Viedtālruņi mūs nenoklausās vārda tiešā nozīmē – tie mūs pazīst tik labi, ka vārdi vairs nav nepieciešami. Tā ir jauna realitāte, kurā datu analīze ir kļuvusi efektīvāka par jebkuru spiegu ierīci.
